DIVI RUNČI, TRĪS MINKAS

SAPRĀTA robeža

Katrs tavs izlēciens
Dzīvo uz robežas pie saprāta.
Tas ir kā mirklis viens,
Kad pussolis no ārprāta.

Saprāts, saprāts, saprāts...
Kas tas tāds?
Vai tu dzīvo rāmī iestatīts,
Vai pasaulei tomēr atraisīts?!

Tava skaistā iztēle
Mazlietiņ vada tavu dzīvi.
Bet patiesībā tā ir tava izvēle-
Vai "lažot" vai uz priekšu iet sīvi.

SASKAŅA

Melns un pelēks vai varbūt...
...Labāk melnbalts,
Kur melns un balts saplūst-
Tas nemaz nav tāds ārprāts!

Še tev roka mana,
Bet tur ir sirds tava.
Tā laikam nav īstā saskaņa,
Bet tikai fona noskaņa.

Sirds pret sirdi
Un roka pret roku-
Tā ir īstā saskaņa, kurā tu mirdzi..
Nav ne asaru, ne moku..


INDIVIDUĀLISMS tagad

Daudz cilvēki cieš no masām.
Lēkt viena bedrē gribas visiem-
Gan brāļiem, gan māsām.
Acis pilnas aizmālētas tiem.

"Kur tavs individuālisms?"
Saka kāds mazais ideālisms..
Nejauc taču to ar vientulību,
Bet pareizāk aizpildi ar patvaļību.

Atver acis savas,
Tavs individuālisms ir tepat-
Mūsu sirdīs savās..
Saķer aiz tās sevi šepat!

Daudzi cilvēki cieš no masām
Un lēkt vienā bedrē gribas visiem,
Bet individuālisms sauc uz idejām trakām..
Ne katram ir dūša būt tādam individuālam.


TOLERANCE+

Pirmais pakāpiens ar plusu.
Tā ir tava pieņemšana,
Kā suņuks savu mazu blusu
Pieņem sevi, sevis atrašanu.

Otrais pakāpiens ar plusu.
Tā ir tava cieņa.
Cienīt ik vienu ne tikai klusu,
Lai tev pašam vēlāk nav „stieņa”..

Trešais pakāpiens ar plusu.
Tā ir savstarpējā sapratne,
Kur svarīgs ir ne tikai mūsu, bet arī jūsu
Vārds, kas snauž dvēseles paspārnē.

Noslēdzošais-atšķirību svinēšana,
Arī ar plusu!
Esi tāds kāds tu esi, savai nevis cita uzmanības pievēršanai,
Lai arī kas, no masas ar atšķirīgu mūzu!