Gaidot Var Pazaudēt

Šī dvēsele vairs nav mana!
Tā bija, bet tas sen aizbrauca..
Atgriezās tikai ķermenis!
Pats pazudis..
Es to jutu,
Es tu zināju,
Es to nojautu..
Tā būs-
Viņš mans vairs nekad nebūs.
Tas, kas mani turēja cieši jo cieši-
Tagat iet plaši jo plaši-
Ātri un lēti.
Pasaules ceļos nezināmos.
Viņš staigā pa citu dvēselēm
Un cerību met aizmirstamos!
Sirds jūt cieši.
Acis-
Tās atklās tos!
Tos spēkus, kas sirdī mīt!
Un pēc kā tā iet..
Prāts aizēno ķermeni!
Sirds jūt..
Kur laime dus!
Mīlestība zūd..
Kur sāpes kūs!
Pie manis iet!
Kur prieks rus!
Pie saulrieta iet..
Tur uz jumta!
Pie mums-
Kur Severjans bija
Viņš pats vēl bija!

Tas teātris bija-
Kur prieka pietura bija!
Tās acis-
Kur sadurties tām lemts bija!
TĀS sacīs patieso-
Tām acīm melot lemts nebija!
Par īsto..
Par ātro..
Par nesaprasto..
Par smago..
Par sāpīgo..
Par izprasto..
Par Severjanu un Skaidrīti..
Par nenosargāto..
Par nesagaidīto..
Par skaisto-
Par to, neatgriesties tam lemts būt!
Par mums!


© Liene Zelča