No Bēdas
Viens tīko prātam,
Otrs tīko sajūtai!
Ej un baidi spītam!
Tad tie līdz malai
Galamērķī-bezdibenī,
Nožēlā dāvā atmodu asarai.
Sirdsapziņa mostas..
Tā mēs klistam.
Ceļos konkrētos plīstam!
Tā mēs spītam Asaru bezdibeņos!
Bet to prieku ņemam
Un plēšam-Saules staros Un pašos aukstumos.
Maniem Sapņiem
Mani sapņi!
Mana dzīve-
Iet tālu!
Sauc domu manu-
Riet sauli, mēness blāzmu,
Vēju , sniegu, dvašu-visu,visu!
Siet to tēlu spožu
Caur mazu, vienkāršu
Talantu skaistu.
Dvēseli es laistu
Patiku gribošu!
Caur to savu sapni visu
Uz priekšu
Ar Dieviņu
Un mazo enģeli sargošu!
TURI!..
Neatlaid pagātni!
Sev palīdzi-
Turēt to spēcīgu personu
Caur darbu un
Mazliet caur talantu ar-
To tēlu
Iet spožu dzīvi-
Caur to sapni.
Mazliet mīlestību ar tajā.
To svētu-
Siet ar mūžu
Caur domu un sirdi
Piepildi, smaidi,
Apbrīno, kaut raudi,
BET...
Piepildi-
Sapņu..
Laimes..
Dzīvi savu.
TurTe
Zvaigžņu plašumā un staru spožumā,
Cauri nakti un dienai
Baltā laiviņā
Zelta maliņā.
Starp mēnestiņu un starp saulīti,
Tur mazliet tālumā,
Tajā manā skaistā svešumā,
Aiz pilītes okeāna-
Piepildas zvaigznītes spožumā-
Tā cerība par laimību klusumā
Dzirdot klusības daiļo melodiju,
Savā dvēselītē tīrā.
Jo tas aizgāja, caur to daiļo melodiju.
Tur tālumā,
Tur klusībā,
Tur laimībā...
Es smaidu savā baltā laiviņā,
Zelta maliņā sēdēdama.
© Liene Zelča
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru