Tas taču nebūs tas tēls,
Bet gan labais dēls,
Kam tu pārmetumus bērsi,
Tur tu bērnu nevienlīdzību sēsi.
Tu paliec pikts,
Un arī dzen slikts,
Pašapziņa tev krita,
Jo tēvs tevi sita.
Ir daudz mīlestības,
Tai pašā solī daudz sēras.
Šeku-reku tev nodevības,
Kas laida Pasaulē sazvērestības.
Daudz Tu ceri uz Pasaules mieru,
Bet saņem tik pretīgu sieru!
Tāda ir dzīve salta-
Maza, liela, melna, balta...
Pa ceļu Tu brauc, arī es, jā!
Bet Dievs Tevi sauc, apstājies!
Un velns tevi trauc, darbojies!
Tā mēs vienā punktā dzīvi sākam
Un citā beidzam, mēs visi...
Tikai stāsta scenārijs katram savs!
© Liene Zelča
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru