Kāpēc Latvijā apkalpojošajā sfērā ir tāds interesants process nostabilizējies kā piemēram pārmērīgas un uzspēlētas pieklājības izrādīšana tā teikt "ārzemniekiem", bet pret savējiem dzimtas brāļiem un māsām ir manāma diezgan citādāka attieksme, bez ārprātīgās "smaidīšanas", dažreiz arī pieklibo pati elementārākā pieklājība.
Vai tas sliecas uz tēmu "materiālais stāvoklis" stāv pāri "morālām vērtībām"?! Nu nezinu.
Iespējams nožēlojama profesionalitātes trūkums.
Ja vēl tā ir latviešu meitene ar tumsneju puisi, tad spriedums jau ir nolikts. Vecais labais stāsts par nopārdošanu izmantošanu un izmešanu miskastē. Bet kur ir patiesība? Iespējams tā slēpjas iekšienē, par ko protams cilvēki nespēj aizdomāties, jo mēs visi esam pavisam vienkārši cilvēki. Ne visi ir Binladeni. Protams šausm stāstu iedomāties jau ir daudz interesantāk kā vienkārši veselīgi pieņemt kaut ko mazliet neikdienišķāku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru