Un cik ļoti tālu cilvēki var mainīties
Un arī tā bišķiņ draiskoties,
Tad pamazām tā pie reizes paplēsties
Un uz sirdsapziņas adatas sēsties.
Liecies nu mierā!
Tādi laiki, sabiedrība un atkarība
Kā biedētība..
Stādi laiski raksturu un sakarību,
Lai īsti draugi nu atpakaļ sauktu.
Tas nav aizvainojums,
Bet gan žēlabais sauciens,
Lai nepazustu tas iepriekš, kas sacīts
Un atpakaļ tiktu ātri rakstīts!
© Liene Zelča
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru