Tik ļauj viņai iet!
Tik laid viņu skriet!
Viņa trakot grib skriet,
Viņa dzīvei riet,
Viņa naktij diegt..
Grib visu,visu,visu..
Viņa pārkāpj pāri sev
Un pārkāpj pāri tev!
Nav viņai bal ne no viena-
Ne vella,
Ne Dieva!
Tie mīlot viņu abi.
Ļauj trakot un dūmot,
ļauj sapņot un piepildot,
Arī lūdzot pzemīgi,
Un ņemot agresīvi,
No tās netiklās dzīves-
Mazdrusciņ trakuma.
No tās tiklās-
Mazdrusciņ svētuma.
Tikai sev-
Nevieam citam,
JO Dzīve tā īstā-
Ir ar tām divām sejām,
Dzīve tā pieder-
Pieder mums pašiem personīgi!
© Liene Zelča
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru