Par kailutukšumu tu ārdies
Un kā draugs priekšā stādies
Par draudzības acīs asarām rādies
Un man šad un tad pāri daries!
Robežu velc, kad vairs nespēj.
Pauzīti sauc, tempam atstāj..
Tu zini par ko es runāju..
Apstājies taču, palkusē n piekāpies!
Kaut vienu reizi tā savācies!
Tava pieklājība zudusi
Un iecietība arī aizgājusi,
Bet es tevi mīlu draudzenīt,
Tu mans sargeņģeli,
Tu man līdzēji daudz trakulīt,daudz.
Bez tevis es pazaudētu sevi!
© Liene Zelča
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru